fbpx
kādu malku izvēleties

Kādu malku izvēlēties?

Jeb kura malka sadeg, bet ne vienādi. Daži sadeg karstāk, lēnāk un tīrāk nekā citi. Daži koki degot izraisa vairāk dūmu un dažiem ir daudz sveķu, kas ātri piesodrē jūsu skursteni. Tāpēc labākie malkas veidi plītij vai kamīnam sadeg ar stabilu temperatūru, saražojot vairāk siltuma. Šie koki parasti ir cietveida koki, piemēram, osis vai ozols, nevis priede vai kāds cits mīkstkoks.

Malka alaž visos laikos ir bijusi kā galvenais apkures veids. Arī mūsdienās malka ir ļoti populārs veids siltuma iegūšanai, it īpaši pie mums Latvijā dēļ tik daudz esošajiem mežiem vissapkārt. Šeit apskatīsim dažādas malkas veidus, to īpašības un kam vairāk tā piemērota.

Cietkoksnes malka

Bērzi ir mazi līdz vidēji koki, kas parasti aug zemās zemienēs un kam ir sekla sakņu sistēmas. Tie ir pazīstami ar savu ūdensnecaurlaidīgo mizu, kas ir balta, plāna un kā papīrs, ar tumšām, horizontālām svītrām.

Malka parasti tiek klasificēta kā cietkosksnes koks. Bērzs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem kokiem, ko dedzināt cietkoku saimē. Bērzi aug dažādās sugās, arī dzelteni, melni un sarkani.

Bērzs ir lieliska malka, tomēr tas ātri sadeg, tāpēc vislabāk to sajaukt ar citiem kokiem krāsns dedzināšanai, piemēram, alksni un ozolu. Bērzs sadeg vidējā vai lielā karstumā un tam raksturīgi pamatīgi dūmi vai dzirksteles. Pēc iekuršanās tā piešķir romantiski zilu liesmu, un tās unikālā skaistuma dēļ tā bieži vien ir dekoratīvisma koks. Ja bērza malkas tiek glabāta vairāk par diviem gadiem tā pazaudē savu aromātu.

Bērza malkas degšanas koeficients ir 8.3 %, kas viens no augstākajiem salīdzinājumā ar citiem. Kā viens no mīnusiem bērza malka ir sodrēju izdalīšanās skurstenī.

Alksnis ir pieskaitāms pie cietakoksnes, kas pieder bērzu dzimtai. Lielākā alkšņa suga ir sarkanais alksnis, kas parasti sastopams Ziemeļamerikā gar rietumu krastu un melnais alksnis, kas atrodas Eiropā. Parasti alkšņi aug mitrajā apkārtnē, pie strautiem un citās ūdenstilpēs.

Kā cietais kurināmais laba izvēle ir Alksnis, kurš ir kārtīgi ižāvēts. Tomēr, tā kā koks aug ātrāk, tas nozīmē, ka tas bieži vien nav tik blīvs salīdzinoši kā cita populāra malka. Alksnis nodrošina patīkamu, saldu aromātu, kas labi sadeg. Ieteicams nededzināt mitru Alksni, jo tas rada daudz dūmu, kas varētu būt īpaši nepatīkami iekštelpās.

Alksnis ir slavens ar to, ka ražo augstas kvalitātes koka kokogles, kas ir ideāli piemērotas āra cepšanai. Tā ir arī populāra pārtikas produktu ražotāju izvēle, lai aromatizētu un kūpinātu gaļu un zivis (jo īpaši lašus, kas gūst labumu no kūpinātas smaržas un garšas). Koksnes siltumatdeves koeficients – 6.25%

malkas izvēle - alksnis
apses malka

Apses malkas priekšrocība ir pietiekoši ilgā degšana un siltuma saglabāšana, taču siltumatdeve nav tik liela, kā, piemēram, bērza malkai. Tā kā apses malku ir grūti iekurināt, tāpēc tā nav populārākā izvēle, taču dūmi attīra dūmvadu no kvēpiem, tāpēc vispirms var iekurināt ar citu malku un tad apses pagales pievienot vēlāk. Koksnes siltumatdeves koeficients – 5.00%

Priede malka ir vissmaržīgākā. Skaisti saskaldīta, ne vien glīti izskatīsies, bet arī svaigi smaržos. Ja priedes malkas strēķi tur istabā pie krāsns, jāatceras, ka tā ir ļoti sveķaina un labāk to glabāt malkas kastē vai grozā, lai nesasmērē grīdas segumu vai sienu.Jo svaigāk skaldīta priedes malka, jo spēcīgāks aromāts. Smaržīgākā ir priedes malka, kas iegūta no stumbra augšējās daļas jeb tievgaļa, kur aug visvairāk jauno zaru un ir vairāk sveķu.Priedes malka mājā rada patīkamu aromātu arī tad, ja kamīnu un krāsni ar to nekurina. Ilgstošu smaržu tā dos arī tad, ja malkas strēķītis būs vien nokrauts blakus krāsnij. Koksnes siltumatdeves koeficients – 6.2 %

priedes malka

Malkas uzglabāšana

Kad koks ir sagriezts, tas ir zaļš, un tā ūdens saturs ir 60 procenti vai vairāk. Zaļš vai nežāvēts koks ir grūti aizdedzināms, deg slikti un neražo siltumu.

Lai nodrošinātu labāku degšanu, mitruma saturam pareizi apstrādātas koksnes sastāvā jābūt 20 procentiem vai pat mazāk. Žāvēšanas process ļauj mitrumam iztvaikot no koksnes, iegūstot malku, kas degss droši un efektīvi. Žāvēšanai nepieciešams tikai laiks, parasti no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet pie pareizas žāvēsanas – paātrinās process.

Koka šķelšana

Koki ir milzu stumbri. Miza un koks ir veidoti tā, lai tajā paliktu mitrums. Skaldot koksni, tiek izvadītas iekšējas virsmas gaisam un saules stariem, kas paātrina žāvēšanu un var atturēt koka urbjošos kukaiņus no invāzijas.

Malkas grēda

Malkas grēdas arī paātrina kaltēšanu, pakļaujot vairāk koka virsmu saules stariem un gaisam.

Latvijā izplatītākie koki pēc to koksnes siltumatdeves koeficienta :

Ozols 10

Skābardis 9,6

Osis 9,2

Kļava 8,75

Bērzs 8,33

Melnalksnis 7,1

Alksnis 6,25

Egle, priede 6,2

Apse 5,0

Liepa 4,2

Papele 3,5

Noliktava

Uzreiz pieejamie produkti